Eiropas Komisijas iebildumi pret Lauku attīstības programmu liecina, ka Latvija mājasdarbā ES naudas saņemšanai nav guvusi apmierinošu atzīmi.
No neoficiāliem avotiem iegūtie Eiropas Komisijas iebildumi pret Latvijas Lauku attīstības programmu (LAP), kurus oficiāli saņēmusi arī programmas izstrādātāja Zemkopības ministrija, liecina, ka lauksaimniekiem būs jārēķinās ar papildu izmaiņām atbalsta saņemšanas nosacījumos un jāpaciešas, pirms pilnā sparā sākt apgūt ES finansējumu. Jāatgādina, ka LAP lemj likteni ES finansējumam 1,36 miljardu eiro apmērā. Komisijas iebildumi neesot nekas pārsteidzošs, uzsver Zemkopības ministrijas ES un valsts atbalsta departamenta direktors Aivis Reinholds. "Lielākoties tie bija jautājumi, par kuriem mēs paši diskutējām," viņš uzsver.
Nepieņemami
Citās domās gan ir nozares pārstāvji. "Nevar būt tā, ka programma ir skatīta konsultējoties ar Eiropas Komisiju, bet tik un tā atsevišķas sadaļas bezmaz vai pilnībā jāpārstrādā," aizkulišu sarunās norāda nozares speciālisti. Pēc A. Reinholda vārdiem, izlabota programma atpakaļ Eiropas komisijā varētu tikt iesniegta septembrī, jo pašlaik to darīt arī neesot īsti jēgas - augusts Eiropas birokrātiem ir atvaļinājumu mēnesis. Tiesa, šī kavēšanās vairs nestāvēšot starp lauksaimniekiem un tik ilgi gaidīto finansējumu - piemēram, projekti pasākumā Lauku saimniecību modernizācijas pieņemti tikšot jau no septembra. Tas gan darīts tiks, valstij riskējot, un, ja Eiropas Komisija šo pasākumu neapstiprina, izmaksas visā pilnībā gulsies uz budžeta pleciem.
Stāvēs kā mūris
Pārējie Eiropas Komisijas iebildumi no 30 lapaspušu gara dokumenta ministriju nav pārsteiguši, bet diviem tas esot izdevies. Pirmkārt, kā skaidro A. Reinholds, Komisija iebilstot pret biogāzes ražotņu, kas ražo gāzi ne tikai pašpatēriņam, atbalsta iekļaušanu modernizācijas pasākumos un, otrkārt, komisijas pretenzijas pret mežu ekonomiskās vērtības palielināšanai plānoto atbalstu jaunaudžu (mākslīgi un dabiski atjaunotu) kopšanai, mazvērtīgo mežaudžu nomaiņai un neproduktīvo aizstāšanai. «Par tiem mēs pastāvēsim un diskutēsim,» apgalvo ZM ES un valsts atbalsta departamenta direktors. "Biogāzes ražotņu izveides atbalsta pasākumam nav jēgas, ja nedrīkst ražot gāzi komerciāliem mērķiem, tikai pašpatēriņam," piebilda A. Reinholds.
Prasa sarakstu
Viens no Eiropas Komisijas iebildumiem ir prasība sakārtot pēc prioritātēm nozares un teritorijas. Pašlaik vairākās programmās LAP min, ka nozare un teritorija būs viens no kritērijiem, projektus vērtējot, lai izvairītos no pirmais brauc, pirmais maļ situācijas. Eiropas Komisija norāda - būtu jāparāda, kuras teritorijas un nozares tad ir prioritāras, jāizskaidro šis vērtēšanas kritērijs. Tas esot izdarāms samērā vienkārši, uzskata A. Reinholds. Piemēroti tiktu jau esošie dokumenti, piemēram, ranžējot projektu prioritātes pēc teritorijas, priekšroka tikšot dota vai nu pretendentiem mazāk labvēlīgajos apvidos, vai arī ņemot vērā pašvaldību attīstības indeksus.
Erozija - visur
Mazāk optimistiska aina saistās ar 2. ass - Vides un lauku ainavas uzlabošanas - pasākumiem, kur iebildumu vērā ņemšanai jāiegulda vairāk laika un resursu. A. Reinholds informē, ka, piemēram, attiecībā uz erozijas ierobežošanas pasākumiem Eiropas Komisijas viedoklis esot adekvāts un izmaiņas tikai loģiskas.
"Patiesībā tā ir arī Eiropas Komisijas kļūda, kas šādu pasākumu atbalstīja iepriekš," uzsver Zemkopības ministrijas ES un valsts atbalsta departamenta direktors, stāstot, ka šoreiz piedāvātais variants neesot atšķīries no vecā. "Nepieciešama detalizētāka informācija," visai lakoniska par erozijas ierobežošanas pasākumiem ir Eiropas Komisija, norādot, ka atbalsta saņemšanai būtu jānorāda, kur tad īsti ir erozijas skartās teritorijas (apmēram 13 % no Latvijas teritorijas). Tāpat LAP nekaitētu, ja tiktu pievienota karte ar norādītām attiecīgajām teritorijām. Pašlaik erozijas ierobežošanas atbalstu saņemt varot visā Latvijas teritorijā.
Veci dati, slikti tulki
Darbu Zemkopības ministrijai nāksies ieguldīt arī iepriekšējā programmēšanas perioda (2004.-2006. g.) novērtēšanā, jo pašreiz Zemkopības ministrijas piedāvātais vērtējums esot vien "tabula ar pērnā perioda finansējumu, kas varētu tikt pievienota kā tabula izvērtējumam". "Lielākā tiesa datu ir diezgan veci un neatspoguļo reālo situāciju valstī. Mēs ieteiktu lietot aktuālākus datus situācijas analīzei," darba dokumentā norāda Eiropas Komisija. Kritiskus vārdus Eiropas Komisija veltījusi arī LAP tulkojumam, struktūrai un pat pamanījusi, ka vietām LAP versijas latviešu un angļu valodas redakcijā atšķiras.
Avots: www.db.lv
23 08 2007
No neoficiāliem avotiem iegūtie Eiropas Komisijas iebildumi pret Latvijas Lauku attīstības programmu (LAP), kurus oficiāli saņēmusi arī programmas izstrādātāja Zemkopības ministrija, liecina, ka lauksaimniekiem būs jārēķinās ar papildu izmaiņām atbalsta saņemšanas nosacījumos un jāpaciešas, pirms pilnā sparā sākt apgūt ES finansējumu. Jāatgādina, ka LAP lemj likteni ES finansējumam 1,36 miljardu eiro apmērā. Komisijas iebildumi neesot nekas pārsteidzošs, uzsver Zemkopības ministrijas ES un valsts atbalsta departamenta direktors Aivis Reinholds. "Lielākoties tie bija jautājumi, par kuriem mēs paši diskutējām," viņš uzsver.
Nepieņemami
Citās domās gan ir nozares pārstāvji. "Nevar būt tā, ka programma ir skatīta konsultējoties ar Eiropas Komisiju, bet tik un tā atsevišķas sadaļas bezmaz vai pilnībā jāpārstrādā," aizkulišu sarunās norāda nozares speciālisti. Pēc A. Reinholda vārdiem, izlabota programma atpakaļ Eiropas komisijā varētu tikt iesniegta septembrī, jo pašlaik to darīt arī neesot īsti jēgas - augusts Eiropas birokrātiem ir atvaļinājumu mēnesis. Tiesa, šī kavēšanās vairs nestāvēšot starp lauksaimniekiem un tik ilgi gaidīto finansējumu - piemēram, projekti pasākumā Lauku saimniecību modernizācijas pieņemti tikšot jau no septembra. Tas gan darīts tiks, valstij riskējot, un, ja Eiropas Komisija šo pasākumu neapstiprina, izmaksas visā pilnībā gulsies uz budžeta pleciem.
Stāvēs kā mūris
Pārējie Eiropas Komisijas iebildumi no 30 lapaspušu gara dokumenta ministriju nav pārsteiguši, bet diviem tas esot izdevies. Pirmkārt, kā skaidro A. Reinholds, Komisija iebilstot pret biogāzes ražotņu, kas ražo gāzi ne tikai pašpatēriņam, atbalsta iekļaušanu modernizācijas pasākumos un, otrkārt, komisijas pretenzijas pret mežu ekonomiskās vērtības palielināšanai plānoto atbalstu jaunaudžu (mākslīgi un dabiski atjaunotu) kopšanai, mazvērtīgo mežaudžu nomaiņai un neproduktīvo aizstāšanai. «Par tiem mēs pastāvēsim un diskutēsim,» apgalvo ZM ES un valsts atbalsta departamenta direktors. "Biogāzes ražotņu izveides atbalsta pasākumam nav jēgas, ja nedrīkst ražot gāzi komerciāliem mērķiem, tikai pašpatēriņam," piebilda A. Reinholds.
Prasa sarakstu
Viens no Eiropas Komisijas iebildumiem ir prasība sakārtot pēc prioritātēm nozares un teritorijas. Pašlaik vairākās programmās LAP min, ka nozare un teritorija būs viens no kritērijiem, projektus vērtējot, lai izvairītos no pirmais brauc, pirmais maļ situācijas. Eiropas Komisija norāda - būtu jāparāda, kuras teritorijas un nozares tad ir prioritāras, jāizskaidro šis vērtēšanas kritērijs. Tas esot izdarāms samērā vienkārši, uzskata A. Reinholds. Piemēroti tiktu jau esošie dokumenti, piemēram, ranžējot projektu prioritātes pēc teritorijas, priekšroka tikšot dota vai nu pretendentiem mazāk labvēlīgajos apvidos, vai arī ņemot vērā pašvaldību attīstības indeksus.
Erozija - visur
Mazāk optimistiska aina saistās ar 2. ass - Vides un lauku ainavas uzlabošanas - pasākumiem, kur iebildumu vērā ņemšanai jāiegulda vairāk laika un resursu. A. Reinholds informē, ka, piemēram, attiecībā uz erozijas ierobežošanas pasākumiem Eiropas Komisijas viedoklis esot adekvāts un izmaiņas tikai loģiskas.
"Patiesībā tā ir arī Eiropas Komisijas kļūda, kas šādu pasākumu atbalstīja iepriekš," uzsver Zemkopības ministrijas ES un valsts atbalsta departamenta direktors, stāstot, ka šoreiz piedāvātais variants neesot atšķīries no vecā. "Nepieciešama detalizētāka informācija," visai lakoniska par erozijas ierobežošanas pasākumiem ir Eiropas Komisija, norādot, ka atbalsta saņemšanai būtu jānorāda, kur tad īsti ir erozijas skartās teritorijas (apmēram 13 % no Latvijas teritorijas). Tāpat LAP nekaitētu, ja tiktu pievienota karte ar norādītām attiecīgajām teritorijām. Pašlaik erozijas ierobežošanas atbalstu saņemt varot visā Latvijas teritorijā.
Veci dati, slikti tulki
Darbu Zemkopības ministrijai nāksies ieguldīt arī iepriekšējā programmēšanas perioda (2004.-2006. g.) novērtēšanā, jo pašreiz Zemkopības ministrijas piedāvātais vērtējums esot vien "tabula ar pērnā perioda finansējumu, kas varētu tikt pievienota kā tabula izvērtējumam". "Lielākā tiesa datu ir diezgan veci un neatspoguļo reālo situāciju valstī. Mēs ieteiktu lietot aktuālākus datus situācijas analīzei," darba dokumentā norāda Eiropas Komisija. Kritiskus vārdus Eiropas Komisija veltījusi arī LAP tulkojumam, struktūrai un pat pamanījusi, ka vietām LAP versijas latviešu un angļu valodas redakcijā atšķiras.
Avots: www.db.lv
Ja vēlaties saņemt jaunumus no “EIROTILTS”, ierakstiet savu E-pasta adresi šeit!
Mūsu birojs Rīgā:
Kr. Valdemāra ielā 57/59, 3.stāvā
